Latviskā Abgunste

Lepna prieka un joku piepildīta diena, kad Abgunstē iestūrēs Suitu piecinieks ar nodomu klātesošo apdziedāšanai. Lielās skatuves priekšnesumu turpinās Knīpas un knauķi. Ar viesu dalību veidosim garāko danci, ko Ilga Reizniece ar danču spēlēm un deju pāru kustību paraugiem pārvērtīs par vienu lustīgu nodarbi. Oranžērijas pārvērtīsies par lauku tirgu ar umurkumuru, novada labumiem, degustāciju un maiņas placi, turpat līdzās varēs apgūt pastalu meistarošanu, grozu pīšanu vai zaļo paklāju veidošanu. Un vakarpusē – īstena zaļumballe ar LABVĒLĪGO TIPU, kad vaigi tvīks un jādancā būs šā kā tā.

Šīs dienas ģērbšanās stils – nu makten tautisks, kā Skroderdienās Silmačos teikts: “To ancuku ar cietu priekšu vai arī tā, lai pulksteņķēdi var redzēt!” Meitiešiem kādu baltu blūzi jau vajadzētu, bet ja tādas nav, tad velk to labāko, kas pūralādē noglabāts. Var feinas linu kleitas, rudzupuķu lindrakus, lai, dejojot, vējš uzmet vilnīti. Un vainagu arī var – gan kā kroni, gan stīpiņu. Puiši var kalpu nāģeni, bet var arī katliņu. Tik jāskatās, ar ko kopā nāk – vai ar kalpu meitu vai madāmu.