Patiesais stāts par gadsimta sievieti Hilduru Boku

Viņa ir nodzīvojusi ilgu mūžu, viņai ir tikpat gadu, cik pagājušajā gadsimtā, un, ja rēķinām pēc gadiem, viņai ir vairāk nekā simts gadu. Un tomēr Freken Boka ir mūsu laikabiedre, un tāda tā būs vēl ilgi. “Domomuchitelnitsa” ieradās studijā, lai aprunātos ar skatītājiem. Bija pienācis laiks dalīties tajā, ko viņa ir redzējusi un piedzīvojusi: stāstos par mīlestību, vilšanos, laimīgām tikšanās reizēm un zaudējumiem.

Viņai nebija izglītības, un viņai nācās darboties “no galvas”. Viņa ir redzējusi daudzus likteņus un to traģiskos pavērsienus, viņai ir nācies iejusties, līdzjūt, pārvarēt - un reizēm pasmieties par sevi un savām neveiksmēm.

Un viņai piemīt arī īpašība, kas nav tik izplatīta starp cilvēkiem: viņa prot atzīt savas kļūdas.

Varbūt tas ir pats svarīgākais? Tad kaut ko var izlabot, bet cits... uz visiem laikiem paliek iekšā - kā pārmetums un brīdinājums. Nu, vai atzīšanās un grēku nožēla nav vissvarīgākā cilvēciskās būtības daļa? Mūsu varone savā vairāk nekā gadsimtu ilgajā mūžā ir iemācījusies sevi nežēlot, taču vēl ir kaut kas, kas viņai vēl jāmācās. Ir jāturpina dzīvot.

Runājiet ar kundzi Hilduru Boku! Uzklausiet viņu, un, ja nevarat viņai palīdzēt, vismaz mēģiniet saprast. Vienkārši mēģiniet.